PAR MANIDALĪBADARBĪBA
PROJEKTIRAKSTISAITES

Latvijas Prezidentes intervija ar Baibu Strautmani


 Vakar Valsts prezidente un Ministru prezidents vienojās par nepieciešamību aizsargāt latviešu valodu un darīt visu, lai tā netiktu kropļota un tiktu saglabāts tās kā vienīgās valsts valodas statuss. Šodien Valsts prezidente pauž viedokli, ka prasība pēc valsts valodas zināšanām augstākajā pakāpē Saeimas vai pašvaldību deputātiem nav demokrātiska. Tā domā arī politologs Artis Pabriks. Viņš raksta: “Prasīt valsts valodas eksāmena sertifikātu nav tiesiski un demokrātiski. Vēl vairāk – tas ir nevajadzīgi.”

Tā nu iznāk, ka līdz atskārsmei, ka kaut kas Latvijā nav kārtībā ar demokrātiju, vienlaikus nonāk amatpersonas un eksperti. Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga šovakar ir “mūsu cilvēks”.

- Jau pieminētais politologs savu argumentāciju par deputātiem un valodas zināšanu saista ar mūsu iestāšanos NATO. Jūs otrdien radio par to runājāt EDSO misijas slēgšanas kontekstā. Vai šī problēma pēkšņi ir aktualizējusies tāpēc, ka to no mums kāds prasa?

- No mums īstenībā neviens neko neprasa. Mums ir zināmas saistības jāuzņemas, ja mēs paši vēlamies panākt zināmus rezultātus un iekļauties starptautiskajā apritē, it īpaši, ja vēlamies iekļauties ES un NATO. Tur prasības ir. Viņi no mums tās neprasa.

- Bet ja mēs šo konkrēto prasību neizpildām, tad mums ir problēmas ar NATO?

- Mums ir problēmas ne tikai ar NATO. Tad mums ir problēmas ar ES un ANO. Mēs esam parakstījuši starptautiskus nolīgumus, kur ir ļoti skaidri apstiprināta mūsu vēlme pievienoties starptautiskā izpratnē par to, kas ir demokrātija.

- Jūs sakāt, ka ir nedemokrātiski prasīt no deputātiem valodas zināšanas augstākajā pakāpē. Kādā pakāpē un kādā veidā tad tās būtu jāprasa?

- Vispār nedrīkst prasīt. Jūs ievediet diskriminējošu prasību. Un te ir tā lieta, ka pēc visiem starptautiskiem un arī pēc mūsu Satversmes pieciem dažādiem pantiem pilsonim nedrīkst uzlikt diskriminējošas prasības, kas ierobežotu viņa tiesības balsot, nedz arī viņa tiesības kandidēt. Tas nav demokrātiski.

- Bet demokrātija taču nav tikai indivīda tiesības. Demokrātija ir indivīda un sabiedrības interešu saskaņojums. Un Latvijas sabiedrības interesēm rakstīts Valodas likums un Satversme nosaka, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Vai neiznāk, ka, pieļaujot nepilnīgas valodas zināšanas vēlētās, tātad visnozīmīgākajās valsts pārvaldes institūcijās, tiek veicināta valsts valodas kropļošana, kas nav sabiedrības interesēs?

- Absolūti nē. Tamdēļ jau es sasaucu ekspertus, lai mēs varētu par to debatēt. Tā ir ļoti fundamentāla atšķirība. Ja mēs vēlamies aizstāvēt valodu, tad ir jāizvēlas adekvāti mehānismi, kas to dara. Ne par velti man, stājoties amatā, bija jāatgriež atpakaļ Valodas likums un jāvaicā, vai Saeima nebūtu tik laba un neapskatītos, kas tie ir par pantiem. Jo viņu formulējums neatbilst starptautiskām prasībām. Tai pašā laikā būtība – aizstāvēt latviešu valodu, ir svarīga. Tā ir jānodrošina ar adekvātiem demokrātiskiem mehānismiem. Mums ir Valsts valodas likums. Tas reglamentē to, ka latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda un vienīgā valsts valoda. To neviens neapstrīd. Varbūt Krievijā. Es nezinu. Nav neviens oficiāli apstrīdējis. Mums ir Saeimas Kārtības rullis. Tur ir teikts, ka Saeimas visas debates un tā tālāk, dokumentācija notiek latviešu valodā. Šodien pat ir iesniegts dubultnodrošinājums. Blakus Valsts valodas likuma prasībām deputāti ir iesnieguši vēl tādu specifisku pantu, ko varētu uzskatīt par dubultnodrošinājumu, lai pašvaldībās tiktu lietota latviešu valoda. Bet Vēlēšanu likumā šādai prasībai nav vietas. Tā nav pareizā vieta.

- Bet vai teikums, piemēram, kurš sastāv no sešiem vārdiem, no kuriem trīs ir kaut kādi krievu vārdi un pārējie trīs ir nepareizos locījumos lietoti latviešu valodas vārdi – vai tā ir valsts valodas lietošana? Tā mēs to dzirdam, kā notiek Rīgas domē.

- Tur ir jāatrod citi mehānismi, kā nodrošināt to, ka cilvēks atbilst prasībām, kādas ir Saeimas Kārtības rullī, lai runātu latviski. Ziniet, par to latviešu valodas kvalitāti. Piedodiet, bet mums ir deputāti, kas ir dzimuši latvieši un skaitās latvieši, bet kuru valodai arī varētu… Bet mums nav likumu, kas noteiktu daiļrunības pakāpi vai inteliģences pakāpes.

- Līdz šim mēs prasījām to, lai cilvēks, kas grib piedalīties valsts pārvaldē, zinātu latviešu valodu visaugstākajā pakāpē.

- Mēs to viņam varam prasīt, pilsonību iegūstot. Tas jau tagad ir ierakstīts Pilsonības likumā. Tas mums ir Valodas likumā. Vēlēšanu likumā tādai prasībai vairs nav vietas.

- Bet mums ir daudz pilsoņu, kuri neprot, nezina valodu.

- Tas ir pilnīgi cits jautājums. To nedrīkst Vēlēšanu likumā risināt. Tas ir jārisina citādos veidos. Vai nu ar stimulējošiem, uzmundrinošiem pasākumiem, kas mudina cilvēkus mācīties valodu, kas atalgo par labu valodas runāšanu. Ir 101 mehānisms, kā to darīt, bet Vēlēšanu likums nav tas īstais.

- Artis Pabriks raksta: “Tie cilvēki, kuri tiks nākotnē ievēlēti bez pietiekamām latviešu valodas zināšanām, tiks nolemti. Tie ir jānolemj izolācijai.” Vai tā ir pareiza pieeja? Vai tā varētu panākt vēlēto struktūru darba kvalitātes paaugstināšanos un integrētas vienkopienas sabiedrības veidošanos?

- Tas ir jāatstāj vēlēšanu ziņā. Vēlētājs ir tas, kas izvēlas. Tas ir pamats visai demokrātijai. Vēlētājam ir brīva izvēle. Viņš vēlas ievēlēt kurlmēmu deputātu Saeimā, tad acīmredzot viņam ir jādod šī izvēle, ja viņš to vēlas.

- Otra lieta, ko pēdējās dienās esat pateikusi, ir par Satversmes maiņu tautas vēlēta prezidenta ieviešanai. Es citēšu “Dienas biznesu”: “Ilgu laiku es nebiju pārliecināta, ka tas būtu labāks risinājums, bet šobrīd esmu pārkāpusi šo slieksni.” Tie ir jūsu vārdi. Kas bija tie argumenti, kas līdz šim jums lika šaubīties?

- Man nav nekādu pretenziju pret sistēmu. 100 gudrās galvas izvēlēja mani par prezidenti, un kā lai es par to varētu sūdzēties. Man noteikti nav nekādu pretenziju pret šo sistēmu. No paša sākuma man bija vislabvēlīgākā attieksme pret sistēmu, kas mani bija ievēlējusi. Bet man ļoti daudz argumentu nāk no tautas. Es sāku raudzīties uz to, kamdēļ ļaudis vēlētos tiešu pārstāvniecību šajās vēlēšanās.

- Kas ir šie argumenti?

- Varbūt galvenais no tiem ir tas, ka viņi labāk redzētu savu tautas ievēlētu prezidentu bez starpnieka, nekā sistēma, kur viņi vispirms ievēl Saeimu un pēc tam uztic Saeimai prezidentu ievēlēt. Man šķiet, ka varbūt tā problēma no tautas viedokļa ir uzticības moments Saeimai.

- Tas nozīmē, ka jums pašai nav kaut kādu iespējamu neuzticības momentu attiecībā pret nākamo Saeimu, kuras uzdevums būs vēlēt nākamo prezidentu?

- Man kā demokrātiski ievēlētam prezidentam, nav ne mazākā pamata apšaubīt demokrātiski ievēlētas Saeimas ne leģimitāti, nedz lemtspējas. Tas pilnīgi atkrīt.

- Kas ir tas pārmaiņu plāns, ko jūs gribētu apspriest? Vienkārši mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību vai runāt par papildu pilnvarām, tātad par kaut kādu varas līdzsvara maiņu? Vai būtībā par jaunu Satversmi – kaut ko līdzīgu tam, ko piedāvā Juris Bojārs?

- Man personiski šķiet, ka šajā brīdī pilnīgi jaunu Satversmi rakstīt ir ārkārtīgi apjomīgs projekts. No savas pieredzes dažādu organizāciju vadībā es teiktu, ka izredzes šādu projektu izvest nav pārāk augstas. Ņemot vērā, jo vairāk punktu, kas tiek mainīti Satversmē, jo vairāk un garākas būs debates. Vienmēr kāds par kaut ko iebildīs.

- Pavisam nesen “4. studijā” Satversmes tiesas priekšsēdētājs teica, ka mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, nemainot pilnvaru sadalījumu, nav iespējams.

- Es tik tiešām neredzu šim argumentam pamatu. Runa ir par ievēlēšanas mehānismu. Demokrātijās abi mehānismi pastāv. Var būt pastarpinātā ievēlēšana. Tātad vispirms ievēl Saeimu un Saeimai tiek deleģēts un uzticēts ievēlēt jeb ievēl tiešā veidā. Abi ir demokrātiski, un nav nekādas būtiskas starpības.

- Nekādas papildu pilnvaras prezidentam nav nepieciešamas Latvijas valstī?

- Ja kāds vēlas debatēt par papildu pilnvarām, tad tas ir cits jautājums un cita debate.

- Bet jūsu iniciatīva tā nebūs?

- Ir viena iniciatīva, ko gan es varētu pieminēt. Satversmē patlaban ir nesimetrija attiecībā uz prezidentu un Saeimas tiesībām. Ja prezidents atlaiž Saeimu, tad ir jābūt referendumam. Ja Saeima atlaiž prezidentu, tad nav nekāds impīčments, nav referendums. Es domāju, ka vajadzētu ierakstīt iekšā simetriski. Ja Saeima atlaiž prezidentu, tad ir referendums. Ja atlaiž prezidents Saeimu, tad ir referendums.

- Prezidenta ievēlēšanas kārtību var mainīt, arī tikai Saeimai pašai balsojot. Referendums nav jārīko. Vai ir pareizi, ka lēmumu par atteikšanos no tiesībām ievēlēt prezidentu pieņemtu šis parlaments, kas prezidentu jau ir ievēlējis, vai tas tomēr būtu jāatstāj nākamajai Saeimai?

- Ja man prasītu, tad es teiktu, ka jebkurai Saeimai būs ļoti lielas grūtības atsacīties no privilēģijas ievēlēt prezidentu. Ne šai, ne nākamai, es nedomāju, ka tas būs īpaši simpātiski.

- Bet pēc būtības, kā jums šķiet, kurai?

- Es domāju, ka jebkura Saeima nebūs īpaši sajūsmā par šādu domu, jo viņiem ir taču privilēģija.

- Šobrīd arī jūs esat to cilvēku vidū, kas cenšas saprast, kas notiek uz Latvijas austrumu robežas. Sākotnēji tas notika ar Nacionālās drošības padomes starpniecību, šobrīd jūs jau personīgi un tieši prasāt paskaidrojumus no dažādiem cilvēkiem. Kā jūs uztverat šo jūsu izmeklēšanas statusu? Ko jūs uzskatāt par savu uzdevumu?

- Noskaidrot patiesību un tad redzēt, kas būtu jādara, zinot patiesību.

- Cik tuvu vai tālu jūs esat?

- Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas.

- Pagājušajā nedēļā jūs ļoti asi izteicāties par to, ka VID vadītājam Andrejam Sončikam būtu jāuzņemas atbildība par to, ko jūs raksturojāt kādā intervijā šādi: “Ir jāsāk domāt par ļaunprātīgu un tīšu situācijas sagatavošanu šādā veidā, kad nevienu nevarētu saukt pie atbildības, bet varētu rādīt ar pirkstu uz otru un teikt, ka viņš ir atbildīgs, nevis es.” Kādā formā no tā, ko jūs šobrīd zināt, būtu jāizpaužas augstāko amatpersonu atbildībai?

- Vispirms augstākām amatpersonām ir pienākums gādāt, lai viņu pakļautībā darbojošās struktūras tik tiešām darītu to, kas viņām ir paredzēts darīt. Ja VID ir uzticēta muita, un muitai savukārt ir uzticēta preču plūsma pāri robežām, un VID ir uzticēta ieņēmumu iekasēšana, tad visiem šiem dienestiem ir sava atbildība par to, lai viss notiktu normāli un tā, kā tas ir paredzēts. Ja tas nenotiek, tad ir jānes atbildība un jānes atbildība atbilstoši pieņemtiem lēmumiem, kas iespaidoja šo rezultātu. Bet beigās tā augstākā amatpersona, kā nekā viņai ir uzticēta atbildība par visu to iestādi, ko viņa vada. Priekš tam jau viņa tajā amatā sēž, lai būtu atbildīga un par to rūpētos, jo cits jau to nedara.

- Principā atbildība nozīmē krēslu?

- Atbildībai ir visas tās pakāpes. Katrā līmenī katram ir savi pienākumi. Katram ir atbildība atbilstoši viņa pienākumiem. Un viņu izpilda vai neizpilda. Visos līmeņos – augstos un zemos.

- Lai arī valdības vadītājs ir uzdevis attiecīgiem ministriem izvērtēt Sončika kunga un Dāboliņa kunga paveikto un nepaveikto, finansu ministrs joprojām runā par kampaņu pret Sončiku, kurš ir sācis ļoti aktīvi strādāt, un “sliktie” viņam negrib to ļaut. Vai jūs pieļaujat, ka situācija varētu nonākt arī līdz tam, ka jūs izmantojat savas pilnvaras sasaukt ārkārtas Ministru kabineta sēdi?

- Tā vispār ir interesanta ideja. Es konstatēju, ka neesmu nevienu līdz šim vēl sasaukusi. Varbūt būtu laiks kādā brīdī to darīt. Es nezinu vai šinī jautājumā vai citā, bet varbūt dotā brīdī vajadzētu tādu sasaukt.

- Nav lielu šaubu par to, ka “kameru stāsts” ir arī korupcijas stāsts, kas, tā kopumā runājot, mūs aizved atkal atpakaļ pie valdības, kura kaut kad drīzumā varētu skatīt jauno nulles deklarāciju likumprojektu. Jūs teicāt, ka mēs nekur netiksim, ja cilvēkiem nebūs jāpierāda, ka naudas līdzekļi ir iegūti likumīgā ceļā. Atšķirībā no visiem iepriekšējiem likumprojektiem, šis to neprasa. Kā jūs to vērtējat?

- Es to vērtēju kā būtisku trūkumu.

- Kā jūs skaidrojat to, ka šāds likumprojekts arī pēc visām daudzajām reizēm, kad ir taisīts no jauna, ir vēl švakāks par visiem iepriekšējiem?

- Es to vērtēju kā bēdīgu rezultātu.

- Kaut kad pavasarī jūs teicāt, - ja šī lieta neies uz priekšu, jūs pati uzņemsieties iniciatīvu izstrādāt šādu likumprojektu. Kādā stadijā šobrīd ir jūsu gatavība?

- Es stāvu kulisēs un gaidu, kad realizēsies solījums, ko Ministru prezidents tai pašā dienā, kad es paziņoju par savu gatavību nākt ar šo likumdošanas iniciatīvu, nāca ar domu, ka valdība par to gādās. Par ko es nopriecājos, jo tas ir ļoti jauki. Bet ja šis valdības risinājums tik tiešām neiekļaus šo būtisko elementu – par legālās prezumpcijas iekļaušanu, tad kaut kādā stadijā man būs jāatgriežas pie tās domas.

- Visbeidzot par gaidāmajiem svētkiem. Ziemassvētkus jūs esat nolēmusi sagaidīt kopā ar Trinidadas un Tobago prezidentu. Šodien mēs noskaidrojām, ka biļete turp un atpakaļ maksā 3500 dolāru. Atceroties to traci, kas savulaik izcēlās par to, cik maksāja vienas viesnīcas apartamenti Ņujorkā, es domāju, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji gribētu zināt, kas finansē šo atvaļinājumu?

- Man godīgi jāsaka, ka es neesmu par to painteresējusies. Man nav bijis laika. Tas jums būs jāprasa Kancelejai.

- Jūsu preses sekretāre man teica, ka jūs braukšot par savu naudu.

- To kārto Kanceleja. Man godīgi jāsaka, ka es neesmu par to interesējusies.

- Kāds ir jūsu plāns Trinidadā un Tobago? Tā ir tāda vieta, uz kurieni ļoti, ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji gribētu kādreiz aizbraukt.

- Man bija ielūgums braukt uz turieni jau pagājušajā vasarā - tā dara daudzi latvieši. Vēsturnieks profesors Andersons dara to bieži. Pagājušo vasaru bija tāds īpašs pasākums, un tur arī prezidents bija iesaistīts. Viņi ir izveidojuši tādu sadarbības programmu, kas ir starp latviešiem, būtībā gan starp Venecuēlas un Ziemeļamerikas latviešiem un šo Trinidadas un Tobago valdību. Vasarā es nevarēju tur nokļūt. Man atnāca ielūgums no prezidenta. Viņam ir 75. dzimšanas diena un arī vēlēšanās tikties ar Latvijas prezidentu. Ņemot vērā šīs aktivitātes, ko latvieši šajā salā ir izrādījuši garu gadu garumā, man nekad nav bijis izdevības aizbraukt.

- Es tiešām novēlu labu atvaļinājumu un priecīgus svētkus. Protams, līdz tam vēl ir darba cēliens priekšā. Lai jums izdodas. Paldies.
 
        Citāts

 

Copyright © 2008 JMS
Created by MB Studija »