PAR MANIDALĪBADARBĪBA
PROJEKTIRAKSTISAITES

 Raksti, intervijas un citi...


Tatjana Verjē ir Eiropas Parlamenta deputāta kandidāte no Pilsoniskās Savienības. 29. maijs 2009 15:52 (Delfi.lv)

   Bijušais SVF galvenais ekonomists nesen uzrakstīja rakstu, kurā viņš izskaidroja SVF viedokļus un pieredzi ar valstīm, kas prasījušas palīdzību. Viņš tajās saredz daudz kopīgu iezīmju. Viņš raksta, ka katra krīze varētu šķist atšķirīga un unikāla, bet realitātē no SVF viedokļa visas krīzes līdz šim diemžēl bijušas nomācoši līdzīgas. Domāju, ka mums būtu interesanti iepazīties ar šo viedokli, jo tas labi raksturo Latvijas pašreizējo situāciju. 
 

LU Sociālo zinātņu fakultates profesors, sociologs Tālis Tīsenkopfs. 
(Intervija žurnālā „Nedēļa” 20.04.09. Sallija Benfelde.)
 

... Psihoterapeits Viseturs Rudzītis intervijā teica, ka latvieši nav gatavi pārvaldīt savu valsti, jo pārak dziļi mūsos sēž bāreņa sindroms, gaidot kādu, kas visu izdarīs un vadīs mūs uz gaišo nākotni.


Antonijs Zunda, LU profesors  

Otrā pasaules kara gados nacistiskās Vācijas okupācijas režīms veica latviešu mobilizāciju un iesaistīšanu savos militārajos formējumos. 1943.gada 23.janvārī Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers atļāva un vienlaikus pavēlēja SS reihsfīreram Heinriham Himleram izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. 24.janvārī H.Himlers pavēlēja apvienot četrus 2. SS brigādes sastāvā karojošos latviešu kārtības dienesta bataljonus un dot tiem apzīmējumu Latviešu SS brīvprātīgo leģions. Ā.Hitlera rakstiska pavēle par leģiona formēšanu tika izdota 10.februārī. Tāda ir leģiona izveides formālā puse.

Prof., Dr. phil. Andris Rubenis,  ētikas pasniedzējs.
(2009. janvāris)
  

Notikušais Doma laukumā un pie Saeimas nevar nesatraukt. Tas prasa izvērtējumu, bet novērtējums, pirms tiek izdarīti secinājumi, paredz nopietni un iespējami daudzpusīgi pārdomāt redzēto. Tas ir grūtāks process un notiek lēnīgāk, salīdzinot ar akmens iemešanu Saeimas logā. Minervas pūce izlido krēslā.

 
Vita Matīsa, politoloģe
Sestdiena, 10. janvāris (2009) Diena.

"Mēs esam labāka valsts nekā šī... Mēs esam labāki nekā šie pēdējie gadi." Šie vārdi man nedod mieru jau kopš vasaras. Tie man skanēja ausīs, vērojot ASV prezidenta vēlēšanas novembra sākumā, tie mani pavadīja Latvijas valsts deviņdesmitās dzimšanas dienas svinību laikā, un šobrīd, kad pasaules ekonomiskās krīzes (bet ne tikai tās) ietekmē Latvija ir nonākusi uz finansiālā un morālā bankrota sliekšņa, refrēns kļūst īpaši uzbāzīgs.


Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezies Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.


  Vakar Valsts prezidente un Ministru prezidents vienojās par nepieciešamību aizsargāt latviešu valodu un darīt visu, lai tā netiktu kropļota un tiktu saglabāts tās kā vienīgās valsts valodas statuss. Šodien Valsts prezidente pauž viedokli, ka prasība pēc valsts valodas zināšanām augstākajā pakāpē Saeimas vai pašvaldību deputātiem nav demokrātiska. Tā domā arī politologs Artis Pabriks. Viņš raksta: “Prasīt valsts valodas eksāmena sertifikātu nav tiesiski un demokrātiski. Vēl vairāk – tas ir nevajadzīgi.” 
 

Agnis Buda, Žurnāls "Nedēļa". (25.08.2004.)
 
   Nemirstīgā frāze: "Mēs esam stipri, mēs esam vareni", aicinājumi gludināt bikses, mācīties angļu valodu un pārcelties uz laukiem jau kļuvuši par folkloru. Taču ne vienmēr to īstie autori ir paši runātāji — Vaira Vīķe-Freiberga, Andris Šķēle vai Einars Repše. Nedēļa pēta, kas liek atmiņā paliekošos vārdus mūsu valsts vadītāju mutēs.

   Pētot korupcijas problēmas 10 Eiropas Savienības kandidātvalstīs, apstiprinājies, ka pagaidām Latvijā arvien vēl stabili saglabājies ļoti augsts līmenis tā sauktajai valsts sagrābšanai jeb gadījumiem, kad valstiski lēmumi tiek pirkti privātās interesēs. To apliecina ikgadējais Eiropas Savienības ekspertu vadībā tapušais ziņojums.
 

Šis referāts izskanēja Latvijas Psihoterapeitu asociācijas rīkotajā konferencē. 
Autors: Sigma Ankrava, Prof., Dr. h. philol. (06.06.2002.)

   Mūsdienu globalizācijas skartajā pasaulē identitātes apzināšanās un saglabāšana ir viena no aktuālākajām problēmām. Tā skar gan veselas valstis gan atsevišķu indivīdu. Valstis šim nolūkam rada attiecīgus institūtus un algo augsta līmeņa reklāmas speciālistus. Cilvēkam ar šo problēmu jātiek galā pašam jau no senseniem laikiem.


 

LU Sociālo zinātņu fakultātes profesoru Ābramu Kleckinu intervē Aldis Krišjānis/Metropole.

   Profesors Kleckins. Mazliet nomaļus stāvoša figūra, kas vēro, analizē un itin bieži īstajā brīdī pasaka viedokli, kas parasti ir orģināls. Tāpēc arī šī Metropoles Saruna. Gads beidzas, un mēs katrs domājam, kā bija, kā būs.

M. Vai mūsu sabiedrībā vēl ir kaut kas palicis no ideālisma, un, ja kāds saka, ka viņa karogs ir ideālisms, kuru vēcinot pārējiem ir jājūtas kā pavasarī, vai tie nav diezgan lieli meli?
 

Brigita Baltača, Lielvārdes ārzemju sakaru un izglītības veicināšanas birojs
(21.11.2002.)

 
   Runājot par filantropiju, bieži nākas saskarties ar pieņēmumu, ka filantrops var būt tikai miljonārs, kurš ziedo ļoti ievērojamas naudas summas laboratorijām smagu slimību ārstniecības izpētei, miljonus savai prestižajai augstskolai, dārgas tehnoloģijas vai līdzekļus slimnīcu, skolu vai bērnu namu celtniecībai. Bet tā nebūt nav, jo filantropija ir vērtību (laika, naudas, zināšanu un citu resursu) ziedošana sabiedrības labuma mērķiem, nesagaidot par to nekādu atlīdzību. 
 

   Gandrīz pusgadsimtu Kremlis Baltijas republikai Latvijai teica, ko darīt. Taču tagad tā vien šķiet, Latvija neklausās, neraugoties uz Krievijas prezidenta brīdinājumiem, sašutumu par to, ka Latvija notiesājusi krievu veterānu par kara noziegumiem un izmeklē daudzus līdzīgus gadījumus. Mans viesis šodien ir Latvijas prezidente. Vai valsts spēlējas ar uguni? Un vai viņa gaida, ka Rietumi palīdzēs?

Vairas Vīķes–Freibergas intervija Hard talk with Tim Sebastian (BBC World) 06.11.2000

- Vai jūs spēlējaties ar uguni attiecībās ar Kremli?

        Citāts

 

Copyright © 2008 JMS
Created by MB Studija »