PAR MANIDALĪBADARBĪBA
PROJEKTIRAKSTISAITES
UZRUNA
JAUNUMI
CURRICULUM VITAE
DIPLOMI
[RAKSTI UN INTERVIJAS

Vides reklāmas noteikumu stingrība kaitē to izpildei.

  
          Vides reklāmas noteikumu stingrība kaitē to izpildei

Jānis Mārtiņš Skuja, Latvijas Vides reklāmas ražotāju asociācijas priekšsēdētājs. (2007.11.09.)

Pēdējā laikā mediji kā zināmu sensāciju sniedz ziņas par tiem vai citiem vides reklāmas pārkāpumiem. Tāpēc domāju – pirms vainot reklāmas pasūtītājus un izvietotājus, tomēr būtu vietā iepazīties ar pašreizējo situāciju, kāda izveidojusies vides reklāmu izvietošanā Rīgā, lai lasītājiem, kuri seko notikumiem, bet no vides reklāmas jomas ir diezgan tālu, rastos priekšstats, kas tad īsti notiek.

30-40% no pilsētā izvietotās vides reklāmas ir tādā vai citā veidā nelikumīgas. Tā vai nu īsti neatbilst kādam no daudzajiem un mainīgajiem noteikumu punktiem, vai arī nav saskaņota ar kādu no instancēm – autoinspekciju, valodas komisiju vai kādu citu. Šajā kontekstā būtu loģiski analizēt tos iemeslus, kāpēc šāda situācija rodas – pievērst uzmanību sistēmai.

Tikko Rīgas dome pieņēma jaunos noteikumus par vides reklāmas izvietošanu, kas kļuvuši vēl stingrāki, taču vairāki nosacījumi ir arī visnotaļ nesaprotami un absurdi. Piemēram, viens no punktiem nosaka, ka viena reklāma no otras nevar atrasties mazāk kā 50 metru attālumā. Ņemot vērā mūsu pilsētas izmērus, tas ir vienkārši nereāli. Nezinu, ar kādu pamatu, bet nu ir aizliegts izvietot reklāmu arī uz tiltiem virs ūdens – loģiskus argumentus šāda nosacījuma pamatošanai es neesmu dzirdējis.

Vides reklāmas noteikumu stingrībā, kā bieži vien arī daudzos citos jautājumos, Rīgas pilsēta nez kāpēc cenšas skriet pa priekšu visai pārējai pasaulei. Piemēram, gan kaimiņvalstīs, gan lielākajā Eiropas daļā ir atļauta reklāma, kas baneru veidā sniedzas pāri ceļiem. Pie mums šāds veids ir aizliegts nu jau vairākus gadus. Tikko atgriezos no Lietuvas, kur tāda reklāma ir atļauta, un nekādas problēmas no baneru izvietošanas tur nav radušās un nerodas.

Vēl viens no šādiem nesaprotamiem lēmumiem ir aizliegums izvietot reklāmu uz būvniecības sieta, kāds tiek pārvilkts ēkām remonta vai restaurācijas laikā. Kāpēc uz tā nevar izvietot reklāmu? Vai tiešām ir pamatots arguments par unikālo kultūrvēsturisko pilsētas vērtību, ja gan Parīzē, gan Londonā tas ir atļauts?

Turklāt ir dabiski, ka, pieņemot kādus jaunus likumus vai noteikumus, tiek dots pārejas laiks, kura ilgums atkarīgs no konkrētas situācijas. Šajā pārejas periodā iepriekš noslēgtie līgumi turpina strādāt, kas ir taisnīgi pret līgumu noslēgušajām pusēm. Savukārt tagad noteikumi stājas spēkā uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas, kas rada iespaidu, ka pilsētai pilnīgi neinteresē uzņēmējdarbības attīstība, nozares viedoklis un vajadzības.

Šādā situācijā, ja būtu noslēgts kāds kontrakts par miljoniem un sāktos tiesu darbi, baidos, ka pilsēta piepulcētu vēl vienu lietu zaudēto tiesas prāvu skaitam. Paredzu, ka ar pašreizējo nesakārtotību varam arī sagaidīt tiesas darbus par zaudējumu piedzīšanu. Tāpēc šādus lēmumus nedrīkst pieņemt sasteigti, nepārdomāti un bez konsultācijām ar dažādu nozaru speciālistiem, it sevišķi tāpēc, ka atbildība ir par nodokļu maksātāju naudu.

Pilnīgi piekrītu, ka nedrīkstam Rīgā ļaut attīstīties Polijas variantam, kur uz katra stūra izvietotas dažādu krāsu, formu un izmēra reklāmas. Tai pašā laikā nedrīkst arī krist pretējā galējībā un pieņemt neadekvāti stingrus noteikumus – jo tik un tā, neraugoties uz domes stingrību attiecībā uz vides reklāmas izvietošanu, pilsētā ir vietas, kas izskatās pēc Polijas stila, piemēram, pretim cirkam.

Tā vietā, lai izdotu arvien jaunus un arvien stingrākus noteikumus, būtu vērts pievērsties jau esošu noteikumu ievērošanas pilnvērtīgai kontrolei un arī izskaidrošanai. Kāda jēga ir jaunajiem noteikumiem, ja nav mehānisma, kā tos kontrolēt – rodas haosa situācija, kad uzņēmumi vairs īsti nesaprot, ko drīkst un ko nedrīkst. Atzīsim godīgi, ka daudzi aizliegumi ir radušies atsevišķu kompāniju lobēšanas rezultātā, bet cieš ne tikai nozare, bet arī visa pilsēta, jo pārlieka stingrība pie kontroles iespēju trūkuma rada dabisku vēlmi nepamatotus aizliegumus pārkāpt.

Radot arvien stingrākus šķēršļus, pilsēta pati sev sarežģī vidi, jo nav spējīga cīnīties ar sekām. Jo vairāk būs nepamatotu šķēršļu, jo vairāk uzņēmumu meklēs aplinkus ceļus, lai tos pārvarētu.

Tāpēc, raugoties no malas, vides reklāmas jomas sakārtošanai Rīgā būtu ieteicami trīs pamatvirzieni – noteikumu sakārtošana un liberalizēšana, kontroles mehānismu pilnveidošana un arī sodu sistēmas maiņa.


        Citāts

 

Copyright © 2008 JMS
Created by MB Studija »